Atgriezties pie raksta

Baltijas valstis ANO ģenerālsekretāra amatam izvirza Vīķi-Freibergu

Trīs Baltijas valstis nolēmušas ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzīt Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, informēja prezidenta preses sekretāre Aiva Rozenberga. Oficiālu nominācijas vēstuli par Vīķes-Freibergas izvirzīšanu ANO mītnē Ņujorkā iesniegs Baltijas vēstnieki Apvienotajās Nācijās.

Oficiālu nominācijas vēstuli par Vīķes-Freibergas izvirzīšanu ANO mītnē Ņujorkā ANO Drošības padomes prezidējošai valstij Grieķijai šovakar plkst.23 pēc Latvijas laika iesniegs Baltijas vēstnieki Apvienotajās Nācijās, sacīja bijušais Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Gints Jegermanis.

Prezidente komentārus par kandidēšanu augstākajam ANO amatam sniegs preses konferencē Rīgas pilī rīt, 16.septembrī, plkst.11.45.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzdevis ārlietu ministram Artim Pabrikam (TP) veikt visas nepieciešamās diplomātiskās darbības, tās koordinējot ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, kas nepieciešamas oficiālo nominācijas dokumentu iesniegšanai, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Kalvītis uzsver, ka savas prezidentūras laikā Valsts prezidente ārpolitikai ir pievērsusi īpašu uzmanību un viņas ārpolitisko darbību atzinīgi novērtējusi starptautiskā sabiedrība, īpaši ANO, uzticot Valsts prezidentei Īpašā sūtņa pienākumus ANO reformu jautājumos.

Valsts prezidente ir veicinājusi starptautiskās sabiedrības un politiķu diskusiju par ANO reformu nepieciešamību, akcentējot organizācijas mūsdienu izaicinājumus, norāda Kalvītis.

Ministru prezidents uzskata, ka Vīķes-Freibergas līdzšinējās starptautiskās aktivitātes, pildot ANO Īpašā sūtņa pienākumus, pierādījušas viņas gatavību turpināt darbu, kas vērsts uz ANO reformu sekmīgu īstenošanu.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beidzas šā gada beigās. Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Tomēr gan Latvijas prezidente, gan vēl vairāku citu neāzijas valstu pārstāvji iepriekš minēti kā iespējamie kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam.

Līdz šim augstāko amatu ANO nav ieņēmusi neviena sieviete, un līdz šim neviena arī nav izvirzīta, lai gan arī Annans ir paudis vēlmi, lai viņa pēctece būtu sieviete.

"Acīmredzot lēmums atkarīgs no Drošības padomes, taču es ceru, ka durvis būs atvērtas neatkarīgi no tā, viņa vai viņš. Viņai tas nekad nav bijis," izteicies Annans.

Arī Austrumeiropas pārstāvis nekad nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu.

Astoto ANO ģenerālsekretāru pēc dažiem mēnešiem izraudzīsies piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un ASV, kurām ir izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā. Krievija, kurai tāpat kā četrām pārējām valstīm Drošības padomē ir veto tiesības, agrāk ļāvusi noprast, ka tai Vīķes-Freibergas kandidatūra nav pieņemama.

Ģenerālsekretāra nominācija jāapstiprina arī 191 nāciju pārstāvošajai ANO Ģenerālajai Asamblejai.

Kā ziņots, neoficiālā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru šonedēļ Drošības padomē visvairāk balsu saņēmis Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns un pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks, indietis Šaši Tarūrs.

Trešajā vietā ierindojās Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, kam sekoja nesen izvirzītais Jordānijas sūtnis ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins un Šrilankas ārlietu ministrs Džajanata Danapala.

ANO Drošības padomes 15 valstu sūtņiem aizklātajā aptaujā dotas trīs izvēles: atbalstu, neatbalstu un nav viedokļa. Arī jūlijā notikušajam pirmajam balsojumam bija līdzīgi rezultāti.

Kā iespējamā pretendente-sieviete minēta arī 64 gadus vecā Čaņa Hena Čī, kas desmit gadus bijusi Singapūras vēstniece Vašingtonā.

Vīķe-Freiberga par savu iespējamo kandidēšanu līdz šim norādījusi, ka vispirms būtu jāsagaida ANO Drošības padomes lēmums un jāsaprot, cik nopietni pretendenti ģenerālsekretāra amatam ir Āzijas valstu izvirzītie kandidāti.

Kā ziņots, Anans 2005.gada pavasarī Vīķi-Freibergu iecēla par vienu no pieciem ANO ģenerālsekretāra īpašajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā.

Nākamnedēļ Vīķe-Freiberga teiks runu 61.ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas prezidentes izredzes kļūt par ANO ģenerālsekretāru vērtēja kā "piecdesmit uz piecdesmit". Baltijas valstu izvirzītā kandidāta izredzes ir tieši tādas pašas kā pārējo valstu izvirzītajiem kandidātiem, aģentūrai LETA uzsvēra Ozoliņa.

"Pirms 15 gadiem mēs nevarētu iedomāties, ka ANO ģenerālsekretāra amata kandidāts no Latvijas tiktu uztverts nopietni," piebilda Ozoliņa. Tikpat būtiski esot apzināties, ka augsto amatu varētu ieņemt sieviete.

Savukārt Jegermanis pauda viedokli, ka Vīķe-Freiberga ANO ģenerālsekretāra amatam pieteikta ar skaidru nolūku pateikt, ka ANO ģenerālsekretāra vēlēšanas līdz šim nav bijušas pietiekami atklātas un caurskatāmas.

Latvijas Valsts prezidente atbilst kritērijiem, kas nepieciešami ANO ģenerālsekretāram, jo viņa ir spēcīga un starptautiskajā diplomātijā atzīta personība, piebilda Jegermanis.

Svarīgi, ka Baltijas valstis ir vienojušās par vienu kopīgu kandidātu, sacīja Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš. Ja Vīķe-Freiberga tiks ievēlēta par ANO ģenerālsekretāri, pavērsies iespēja izmantot šo amatu kā tribīni, lai runātu par visai Baltijai svarīgām lietām, atzina pētnieks.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) uzskata, ka Vīķe-Freiberga ir lieliska kandidāte ģenerālsekretāra amatam. Tomēr, pēc deputātes domām, nav iespējams prognozēt, vai Vīķei-Freibergai ir izredzes tikt apstiprinātai šajā amatā. "Es ceru, ka Vīķei-Freibergai veiksies," sacīja Paegle.

Deputāte uzskata, ka Vīķes-Freibergas izvirzīšana ANO ģenerālsekretāra amatam ir mūsu prezidentes darba pagodinājums.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs un Ārlietu komisijas deputāts Jānis Straume (TB/LNNK) atzinīgi vērtē Vīķes-Freibergas izvirzīšanu ANO ģenerālsekretāra amatam. "Neapšaubāmi, ne jau Baltijas valstu vienotība būs izšķirošais kritērijs Vīķes-Freibergas iecelšanai amatā. Nozīme būs pārējo valstu - ASV, Krievijas un Ķīnas - izvēlei," sacīja Straume.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) pauda viedokli, ka Vīķes-Freibergas izredzes tikt ievēlētai ANO ģenerālsekretāra amatā ir atkarīgas no ārpolitiskās situācijas konkrētajā brīdī.

Kā ziņots, Vīķes-Freibergas pilnvaras Valsts prezidentes amatā beidzas 2007.gada vasarā. Viņa šajā amatā būs pavadījusi maksimāli atļauto laiku jeb divus termiņus.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/1539

2006. gada 15. septembrī, 19:25, Aktualitātes
LETA

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet